Gelendžika (Gelendzhik)
Senatnē Gelendžikas līcis bija neliela grieķu priekšposteņa vieta, kas sengrieķu periplā Pseudo-Scylax minēta kā Torika (gr). Hellēnisma avotos tas nav pieminēts, bet 64. gadā p.m.ē. atkal parādās romiešu dokumentos ar nosaukumu Pagra (Pagrae). Koloniju iznīcināja iebrukušie huņņi, drīz pēc tam to pārņēma zihi (adigi). Viduslaikos dženoviešu tirgotāji piejūras ciematu dēvēja par Maurolaku.
Pirms Krievija 1829. gadā ar Osmaņu impēriju bija noslēgusi Adrianopoles līgumu, starp čerkesiem un Osmaņu impēriju notika rosīga vergu tirdzniecība. Tā kā par zeltu un citām precēm tika tirgotas čerkesu skaistules, pirms tās nonāca Turcijas serālos, tirdzniecības vieta kļuva pazīstama kā Gelendzhik (no turku valodas gelincik, burtiski — "mazā" vai "baltā līgava".
1831. gadā Gelendžikā tika uzbūvēts viens no pirmajiem Melnās jūras piekrastes līnijas fortiem. Krimas kara sākumposmā forts tika uzspridzināts un pamests, bet 1864. gadā, noslēdzoties krievu-čerkesu karam, kazaki to pārvietoja, un tas kļuva pazīstams kā Gelendžikas staņica. Pilsētas statuss Gelendžikai tika piešķirts 1915. gadā. Padomju laikā Gelendžika attīstījās kā kūrortpilsēta. Tajā ir smilšu pludmales, trīs ūdens atrakciju parki, divas gaisa trošu ceļa līnijas un divas pareizticīgo baznīcas (attiecīgi no 1909. gada un 1913. gada). Gelendžikas apkārtnē ir daudz ievērojamu objektu: ūdenskritumu virknes, dolmeni, divas ārkārtīgi senas priežu un kadiķu birzis, kā arī Buras klints, kas atrodas 17 kilometrus no pilsētas centrālās zonas. Piekrastes ciematā Arhipo-Osipovkā, kuru administrē no Gelendžikas, atrodas Turcijas—Krievijas gāzes vada Blue Stream galapunkts. Kopš 1996. gada Gelendžikā reizi divos gados (ik pāra gadu) septembra beigās notiek sarptautiska izstāde un zinātniska konference "Hidroaviasalons" (Гидроавиасалон).
Ģeogrāfiskā karte - Gelendžika (Gelendzhik)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |